Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zvērests
zvērests -a, v.
1.Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
PiemēriZvērestu nodevuši, strēlnieki sāka apgūt cīņas prasmi mācību šautuvēs un laukumos.
  • Zvērestu nodevuši, strēlnieki sāka apgūt cīņas prasmi mācību šautuvēs un laukumos.
  • Ferdinands saprot, ka viņš vairs nav karavīrs, ka viņš ir lauzis doto zvērestu: cīnīties uz dzīvību un nāvi..
  • «Apsūdzētais Donat Rep, lūdzu piecelties zvērestam! Paceliet labo roku un atkārtojiet tiesas zvēresta vārdus pēc manis...» [Saka tiesnesis.]
Stabili vārdu savienojumiVasaļu zvērests.
  • Vasaļu zvērests vēst. Zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību.
1.1.Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
Piemēri..Laiķis.. skaitīja zvērestu: «Liene, es tev zvēru, ja es palikšu vesels, tik tiešām,.. es tevi ņemšu.»
  • ..Laiķis.. skaitīja zvērestu: «Liene, es tev zvēru, ja es palikšu vesels, tik tiešām,.. es tevi ņemšu.»
  • ..kad nomira māte, viņš bija nozvērējies uzaudzināt mazās māšeles un pildīja šo zvērestu pēc vislabākās sirdsapziņas.
Stabili vārdu savienojumiTurēt zvērestu (arī solījumu).
Avoti: 8. sējums