krātiņš
krātiņš -a, v.
1.Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
PiemēriTur lācis, iespiests šaurā krātiņā, griežas apkārt, kā gribēdams tikt laukā no sprosta.
1.1.Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
PiemēriJēcītis ar Līziņu Mežā noskrien agru rītu, Paņēmuši krātiņu, Lai tur strazdus sagūstītu.
1.2.biškop. No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
PiemēriGanību norās tapa saimei bērza koka karotes, ko [zēns] greba ar skripstiņu, krātiņi bišu mātēm un daudz kas cits.
1.3.pārn.; sar. Cietuma kamera.
PiemēriSāku staigāt no viena krātiņa gala uz otru. Seši soļi garumā, ne vairāk par vienu platumā. Nostājies telpas vidū, iespied rokas sānos, skat, elkoņi jau atdūrušies abās sienās.
Avoti: 4. sējums