kratīt
kratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
PiemēriKad kāds netīši vai tīši aizkaitina Aņu, tad viņas acis iedegas kā ogles un viņa krata gaisā savu garo nūju.
1.1.Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu. Šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
PiemēriSijājot kratīt sietu.
1.2.Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriKratīt aiz pleciem.
Stabili vārdu savienojumiKratīt roku (kādam).
1.3.Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
Piemēri..Aiz dusmām platos plecus priedes rausta, Ar slaikiem stāviem smuidri izlokoties No pārvarīgās brāzmas, galvas krata..
Stabili vārdu savienojumiKratīt (arī purināt) galvu.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriParasts autobuss, mālos gāzelēdamies, līgo un krata ceļavīrus.
2.1.intrans.
PiemēriAutobuss krata ceļa nelīdzenumos. Viņi ir jau ilgi braukuši..
2.2.Par ceļa nelīdzenumiem.
PiemēriBruģa akmeņi krata ratus.
2.3.intrans.
Piemēri..vienā otrā lielceļā ir nepārtrauktas sīkas grambiņas, kas drebina un krata, un padara braukšanu grūtu..
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
PiemēriNegants vējš krata izmirkušos kokus, debesīs nav nevienas gaišākas spraudziņas.
4.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriDrudzis krata slimnieku.
5.Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriKratītt dzīvokli.
Stabili vārdu savienojumiKratīt dzīvību ārā.
Avoti: 4. sējums