Paplašinātā meklēšana
Meklējam kratīt.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
- (Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi
- (Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu
- (Pa)kratīt roku (kādam)
- (Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri
- Kratīt (arī purināt) galvu
- Kratīt (arī rādīt) dūri
- Kratīt dzīvību ārā
- Kratīt pirkstu
- Kratīt pirkstu
- Kratīt roku (kādam)
- Kratīt sirdi
- Purināt (arī kratīt) galvu
- Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.)
Atrasts skaidrojumos (30):
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- kratīšana Darbība, process --> kratīt.
- kratītājs Darītājs --> kratīt.
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- Kratīt dzīvību ārā Ļoti kratīt (kādu).
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
- izrakņāt Pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
- kratīties Refl. --> kratīt (1).
- sakratīties Refl. --> sakratīt (1). Tikt sakratītam.
- tirināties Refl. --> tirināt. Arī raustīties, kratīties.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu). Īsu brīdi kratīt.
- Pakratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
- (Pa)kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
- izpurināt Sīki pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
kratīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV