Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kratīšana
kratīšana -as, s.
1.parasti vsk. Darbība, process → kratīt.
2.jur. Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriGrupas kratīšana.
Avoti: 4. sējums