Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kratīt
kratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
PiemēriKad kāds netīši vai tīši aizkaitina Aņu, tad viņas acis iedegas kā ogles un viņa krata gaisā savu garo nūju.
  • Kad kāds netīši vai tīši aizkaitina Aņu, tad viņas acis iedegas kā ogles un viņa krata gaisā savu garo nūju.
1.1.Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu. Šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
PiemēriSijājot kratīt sietu.
  • Sijājot kratīt sietu.
  • Kratīt sāli no sālstrauka.
  • Viņš piegāja pie šķūņa, brīdi pastāvēja, tad it kā ar grūtībām un pretīgumu satvēra atlikušo maisu un sāka kratīt ārā tajā iebāzto sienu. Kad viss bija izkratīts, viņš to ar kāju iespēra pa durvju apakšu atpakaļ šķūnī.
  • Vakarā pēc darba, kad sēdēja uz durvju sliekšņa un kratīja no salāpītajām pastalām zemes un pelavas, viņš runāja ar Miku.
  • pārn. Kamēr vien gadskārtas mums pāri skries Un rudeņi no kokiem lapas kratīs, Ikviens, kas šajās dienās laukā ies, Pār savu galvu gājuputnus skatīs.
1.2.Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriKratīt aiz pleciem.
  • Kratīt aiz pleciem.
  • Mazvērsītis [karavīrs] saritinājies gulēja bedrē, pierāvis ceļgalus pie zoda, un grozīts un kratīts tikai nokunkstējās - pārāk liels bija daudzo kauju un daudzo negulēto nakšu noguruma spēks.
  • Sod', dieviņi, bargus kungus, Aiz kājām kratīdams! Kam tie manu augumiņu Dienu, nakti verdzināja.
  • Atvadoties Jurka ilgi kratīja Beiziķa roku un aicināja atbraukt vēl. Vismaz vasaru jau nu noteikti.
Stabili vārdu savienojumiKratīt roku (kādam).
  • Kratīt roku (kādam) — Satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
1.3.Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
Piemēri..Aiz dusmām platos plecus priedes rausta, Ar slaikiem stāviem smuidri izlokoties No pārvarīgās brāzmas, galvas krata..
  • pārn. ..Aiz dusmām platos plecus priedes rausta, Ar slaikiem stāviem smuidri izlokoties No pārvarīgās brāzmas, galvas krata..
  • ..tomēr neticīgi viņš kratīja galvu par to, ka tam [saimniekam] neesot neviena jājamā zirga, bet gan tādi rati, kuri skrienot bez zirgiem līdz sešdesmit kilometru stundā.
  • Jurģis visu laiku runā ar Sofiju. Pašreiz viņš stāsta par studiju gadiem. Kaut ko tādu, kam Sofija netic. Krata galvu.
  • Vecais Akmanis kliegdams kratīja dēlam pie sejas dūres, gatavs laist tās darbā, lai viņu apstrādātu.
  • Klusēšana izvedusi savaldīgo skolotāju no pacietības - viņš satraucies žestikulē, staigā, pieliecies draudīgi krata pirkstu.
Stabili vārdu savienojumiKratīt (arī purināt) galvu.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriParasts autobuss, mālos gāzelēdamies, līgo un krata ceļavīrus.
  • Parasts autobuss, mālos gāzelēdamies, līgo un krata ceļavīrus.
  • Automašīna traucās tālāk. Tukšā platforma svaidīja un kratīja braucējus gan uz bortu pusi, gan uz priekšu, gan atpakaļ.
2.1.intrans.
PiemēriAutobuss krata ceļa nelīdzenumos. Viņi ir jau ilgi braukuši..
  • Autobuss krata ceļa nelīdzenumos. Viņi ir jau ilgi braukuši..
  • Stacijā mūs sagaidīja mātesbrālis, atsperu ratos sēdēdams. Mātei šķita, ka braucot tie pārmērīgi krata..
2.2.Par ceļa nelīdzenumiem.
PiemēriBruģa akmeņi krata ratus.
  • Bruģa akmeņi krata ratus.
2.3.intrans.
Piemēri..vienā otrā lielceļā ir nepārtrauktas sīkas grambiņas, kas drebina un krata, un padara braukšanu grūtu..
  • ..vienā otrā lielceļā ir nepārtrauktas sīkas grambiņas, kas drebina un krata, un padara braukšanu grūtu..
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
PiemēriNegants vējš krata izmirkušos kokus, debesīs nav nevienas gaišākas spraudziņas.
  • Negants vējš krata izmirkušos kokus, debesīs nav nevienas gaišākas spraudziņas.
  • Debesu ābeli vēji krata Pa rudens naktīm, Sīkas zvaigznītes zemē krīt, Kā āboli mirdzot.
4.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriDrudzis krata slimnieku.
  • Drudzis krata slimnieku.
  • Pirms saules lēkta gaiss tāds pavēss, un mani sāk kratīt mazs drebulis. Bet kustoties tas drīz pāriet.
  • Cauru dienu mani kratīja drudzis. Pirmkārt, biju saaukstējies. Otrkārt, biju pārpūlējies.
  • Un Berta, nevaldāma niknuma kratīta, skraidīja pa istabām kā iesprostots zvērs.
5.Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriKratītt dzīvokli.
  • Kratītt dzīvokli.
Stabili vārdu savienojumiKratīt dzīvību ārā.
Avoti: 4. sējums