spaile
spaile -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.apv. Vāls1.
PiemēriTēvs pļāva, kājas plati ieplētis, lai aizņemtu lielāku spaili.
- Tēvs pļāva, kājas plati ieplētis, lai aizņemtu lielāku spaili.
- Vasarā Kārlēns stājās līdz ar citiem vīriem spailes galā un klāja to citiem līdzi.
- Māre ar Baumanieti jau ārdīja spailes un žāvēja sienu.
- Nu iznāk arī Dzidra ar grābekli, lai apgrieztu spailes.
2.zvejn. Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
PiemēriTrūcīgo zvejas spaili - pusduci izbalējušu tīklu - uz tilaudām salikuši, viņi dzina laivu ūdenī.
- Trūcīgo zvejas spaili - pusduci izbalējušu tīklu - uz tilaudām salikuši, viņi dzina laivu ūdenī.
- Un, kad no rīta izcēla spaili, uz katra tīkla varēja rēķināt pa simt, simt divdesmit kilogramu sudrabaini svītrotu, lielu, brīnišķīgu skumbriju.
- Zvejnieki izvilka no puniem [pūnēm] sīkās spailes: vimbu.. tīklus, bušu vadus un zušu āķus.
3.el. Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
PiemēriAntenas spaile.
- Antenas spaile.
- Voltmetra spaile.
- Akumulatora spailes.. ieteicams viegli noziest ar solidolu.
4.Rīks (kā) saspiešanai.
PiemēriTauvas spaile.
- Tauvas spaile.
- Lai atvieglotu asinsvadu nosiešanu, franču ķirurgs Peāns izgatavoja speciālu asinsvadu satveramo spaili.
Avoti: 7-2. sējums