vāls
vāls -a, v.
1.Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
PiemēriPļāvumu viņš [saimnieks] pazina. Tas te Mārtiņa vāls, no platuma vien jau redzams..
1.1.Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
Piemēri..pie katra plašā, šalcošā izkapts vēziena.. zāle švīkstēdama, šņukstēdama gūlās pie kājām biezā, zaļā vālā.
1.2.Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
PiemēriĀrdīt siena vālus.
2.Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā. Mutulis (1).
PiemēriMākoņu vāli.
2.1.Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
PiemēriJūrā parādījās tumši vāli. Bezgalīgās virknēs viļņi slīpi.. vēlās pret molu..
2.2.Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
PiemēriVējš, jūras straumes, viļņošanās iedarbojas uz irdeno, smilšaino piekrasti, un noskalotās smalkās smiltis un māla daļiņas tiek vai nu noguldītas vālos gar piekrasti, vai arī dzītas gar krastu tālāk.
Avoti: 8. sējums