klauvēties
klauvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
PiemēriStipri klauvēties.
2.parasti 3. pers. Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt. Klauvēt (2).
PiemēriSirds man bailēs nemierīgi klauvējas, kad nedrošiem soļiem tuvojos bīstamajam gatves galam.
Avoti: 4. sējums