klauvēties
klauvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
PiemēriStipri klauvēties.
- Stipri klauvēties.
- Logi bija tumši, mājā un pagalmā klusums. Ozols smagi ierāva plaušās gaisu un, piegājis pie loga, sāka klauvēties.
- Kāds dobji klauvējas un klauvējas pie durvīm, kuras neatver.
2.parasti 3. pers. Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt. Klauvēt (2).
PiemēriSirds man bailēs nemierīgi klauvējas, kad nedrošiem soļiem tuvojos bīstamajam gatves galam.
- Sirds man bailēs nemierīgi klauvējas, kad nedrošiem soļiem tuvojos bīstamajam gatves galam.
Avoti: 4. sējums