blēņoties
blēņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
PiemēriApkārtējo mājiņu iemītnieki pa dienu aizgāja darbā. Daudziem bērni palika bez uzraudzības, klaiņoja apkārt, blēņojās.
- Apkārtējo mājiņu iemītnieki pa dienu aizgāja darbā. Daudziem bērni palika bez uzraudzības, klaiņoja apkārt, blēņojās.
2.Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
PiemēriJa viņš [vīrs] bij laukā, viņa [sieva] bieži viņu sauca iekšā kaut kāda nieka dēļ; bet, ja [vīrs] ko darīja istabā, tad neviens darbs [sievai] nebij diezgan svarīgs. Aizvien viņš tikai blēņojās.
- Ja viņš [vīrs] bij laukā, viņa [sieva] bieži viņu sauca iekšā kaut kāda nieka dēļ; bet, ja [vīrs] ko darīja istabā, tad neviens darbs [sievai] nebij diezgan svarīgs. Aizvien viņš tikai blēņojās.
- «..tad jūs, Druviņ, tā blēņojāties,» viņš saka diktā [skaļā] balsī, «mājās esat un neatsaucaties.»
Avoti: 2. sējums