blēņoties
blēņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
PiemēriApkārtējo mājiņu iemītnieki pa dienu aizgāja darbā. Daudziem bērni palika bez uzraudzības, klaiņoja apkārt, blēņojās.
2.Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
PiemēriJa viņš [vīrs] bij laukā, viņa [sieva] bieži viņu sauca iekšā kaut kāda nieka dēļ; bet, ja [vīrs] ko darīja istabā, tad neviens darbs [sievai] nebij diezgan svarīgs. Aizvien viņš tikai blēņojās.
Avoti: 2. sējums