Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
terenkūrs
terenkūrs -a, v.; med.
Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
PiemēriViegls terenkūrs.
Avoti: 7-2. sējums