gar
gar priev. ar akuz.
1.Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
PiemēriCeriņi zied visā Ventspilī, zied gar piekrasti, katrās mājās..
1.1.Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
PiemēriLienai rokas nolaidās gar sāniem.
Stabili vārdu savienojumiKrist gar zemi.
2.Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
PiemēriBraukt gar malu.
2.1.Norāda, ka kas virzās garām kam.
Piemēri«Kas tur spīd kā sudrabs?» Adāms sacīja, gar mājas aku jādams..
2.2.Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
PiemēriGalvu apkaklē ierāvis, kapteinis pagriezās gar stūri.
2.3.Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
PiemēriMinka ostīdams grozījās gar laivu un pēcāk nosnaudās uz tīklu sola..
2.4.Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
PiemēriBerzēt rokas gar sāniem.
3.Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
PiemēriDārte vēl arvien rīkojas turpat gar zirgiem..
3.1.parasti retoriskajos jautājumos un nolieguma teikumos Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko). Par.
PiemēriKas man par daļu gar to, kas mūsu kaimiņos un vēl it īpaši Grobiņos notiek!
Avoti: 3. sējums