sālīts
sālīts -ais; s. -a, -ā
sālīti apst.
1.Divd. → sālīt.
2.sar. Ļoti dārgs.
PiemēriStrādāja [drēbnieks] patiešām veicīgi, un darbs glīts, tikai mīlēja uzcirst cenu, un mazturīgākiem iznāca par sālītu.
- Strādāja [drēbnieks] patiešām veicīgi, un darbs glīts, tikai mīlēja uzcirst cenu, un mazturīgākiem iznāca par sālītu.
- «Riepas [automobiļiem] tagad sālītas. Viens tāds gumijas luņķītis maksā lērumu naudas..»
3.sar. Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
Piemēri..te stāvēja apakšpulkvedis Ņesvetlijs, kareivju mīlulis, viņš runāja dobjā basā, piebārstīdams sarunu valodu ar asprātīgiem, sālītiem vārdiņiem..
- ..te stāvēja apakšpulkvedis Ņesvetlijs, kareivju mīlulis, viņš runāja dobjā basā, piebārstīdams sarunu valodu ar asprātīgiem, sālītiem vārdiņiem..
- Brigadieris.. ir lielisks organizators, reizēm neiztiek bez asāka vārda, palaiž sālītāku izteicienu, bet brigāde viņu mīl.
Avoti: 7-1. sējums