piesmirdēt
piesmirdēt -smirdu, -smirdi, -smird, pag. -smirdēju (3. pers. arī -smirda, 1. konj.); intrans.
1.Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
PiemēriPiesmirdējis pagrabs.
- Piesmirdējis pagrabs.
- ..istaba.. nelabojami piesmirdusi ar rūgtajiem smēķa dūmiem.
- «Kārtībā!» es sacīju, nodzēsdams un izlikdams aizdurvē vējlukturi, lai istaba nepiesmirdētu ar petroleju.
1.1.Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
Piemēri..abi [vīri].. dūmos piesmirdusi kā divi seski..
- ..abi [vīri].. dūmos piesmirdusi kā divi seski..
Avoti: 6-2. sējums