mantot
mantot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iegūt mantojumu (1).
PiemēriMantot saimniecību.
2.Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
PiemēriMantot lepnumu.
3.Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
PiemēriJūras amatu Kraukļi mantojuši no paaudzes paaudzē.
3.1.Pārņemt no priekštečiem (tradīcijas, ideālus, paražas).
PiemēriBet vienalga, kaut daudziem Būtu jāšķiras rītu, Viņu uzšķilto liesmu Cita paaudze mantos.
4.reti Izpelnīties.
Piemēri40 dziedātāju stiprs, tas [koris] uzstājās 6. janvārī 1869. gadā Vingrotāju zālē un mantoja lielu piekrišanu.
4.1.Iegūt.
Piemēri..Vecene [pīle] jau no seniem laikiem labi pazina saimnieci un zināja, kad un kur patlaban var ko mantot Vēderam.
Avoti: 5. sējums