mantots
mantots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → mantot.
2.Tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem.
PiemēriPazīstama tā sauktā ģimenes korpulence. Taču pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot, vai tā ir iedzimta vai mantota.
- Pazīstama tā sauktā ģimenes korpulence. Taču pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot, vai tā ir iedzimta vai mantota.
3.val. Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
PiemēriMantotā patskaņu mija.
- Mantotā patskaņu mija.
- Mantotā leksika.
Avoti: 5. sējums