Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mantrausis
mantrausis -ša, v.
mantrauša -es, dsk. ģen. -šu, s.
Mantrausīgs cilvēks.
PiemēriTikai skopulis un mantrausis dēd uz sava mantas maisa, normāla prāta cilvēkā allaž uzplaukst tieksme dalīties guvumā ar savējiem un draugiem..
Avoti: 5. sējums