mantrausīgs
mantrausīgs -ais; s. -a, -ā
mantrausīgi apst.
1.Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu. Arī skops.
PiemēriViņam [A. Ostrovskim] derdzās.. mantrausīgie tirgoņi, kas visu dzīves jēgu saskatīja vienā mērķī: sadabūt iespējami vairāk naudas.
- Viņam [A. Ostrovskim] derdzās.. mantrausīgie tirgoņi, kas visu dzīves jēgu saskatīja vienā mērķī: sadabūt iespējami vairāk naudas.
- Kas tad nezināja, ka mantrausīgais Bite pats savā mūžā mēriņu šņabja nebij izsaucis..
- Šajā skatā režisors un aktrise bija vienis pratis, ka te pieļaujama skarbāka intonācija,.. lai aizstāvētu tos cilvēcības, godīguma, uzticības likumus, kurus mantrausīgā Ieva vairs netur nekādā cieņā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠo māju saimniece.. dara visu, lai mantrausīgi vairotu Mežakaktu bagātību, mēģinot saglabāt agrāko budzisko Mežakaktu varenību..
- Šo māju saimniece.. dara visu, lai mantrausīgi vairotu Mežakaktu bagātību, mēģinot saglabāt agrāko budzisko Mežakaktu varenību..
Avoti: 5. sējums