mantojamība
mantojamība -as, s.; parasti vsk.; biol.
Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
PiemēriPēc savām bioloģiskajām īpatnībām cilvēks ir dabas daļa. Viņš pakļauts noteiktām iedzimtības - bioloģisko īpašību mantojamības - likumībām.
Avoti: 5. sējums