mantkārīgs
mantkārīgs -ais; s. -a, -ā
mantkārīgi apst.
1.Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
PiemēriViņš tagad gatavs plēsties par katru krēslu. Mantkārīgs viņš arī agrāk bija, bet tagad...
- Viņš tagad gatavs plēsties par katru krēslu. Mantkārīgs viņš arī agrāk bija, bet tagad...
- ..viņš tiešām bijis tik šaursirdīgs, mantkārīgs un varmācīgs cilvēks..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMantkārīgs nolūks.
- Mantkārīgs nolūks.
- ..noziegums izdarīts mantkārīgu vai citādu zemisku tieksmju dēļ..
Avoti: 5. sējums