mantots
mantots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → mantot.
2.Tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem.
PiemēriPazīstama tā sauktā ģimenes korpulence. Taču pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot, vai tā ir iedzimta vai mantota.
3.val. Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
PiemēriMantotā patskaņu mija.
Avoti: 5. sējums