Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
balanda
balanda -as, s.
1.Viengadīgs lakstaugs ar sīkiem, zaļganiem ziediem (parasti nezāle).
Piemēri..augsnē savairojas dažādas tīruma nezāles, kā virza, balandas, sūrenes..
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
Avoti: 2. sējums