dominante
dominante -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Galvenā, valdošā ideja. Galvenā pazīme.
PiemēriDziļa garīga satura atklāsme un tēla reālais veidols meistara [tēlnieka] darbos palika kā vērtības dominante.
- Dziļa garīga satura atklāsme un tēla reālais veidols meistara [tēlnieka] darbos palika kā vērtības dominante.
- Mīlestība, šis mūžīgais temats, pēdējos gados poļu dzejā kļuvis par dzejnieču daiļrades dominanti.
1.1.Galvenā, nozīmīgākā daļa.
PiemēriPret Daugavu vērstās jauno ēku fasādes ietvertu Sarkano strēlnieku laukumu ar pieminekļa dominanti.
- Pret Daugavu vērstās jauno ēku fasādes ietvertu Sarkano strēlnieku laukumu ar pieminekļa dominanti.
- 1. Maija iela kļūs par pilsētas centra dominanti.
- Augstu pāri kapu laukam paceļas vertikāla dominante.
2.mūz. Mažora vai minora piektā pakāpe.
2.1.Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
3.fiziol. Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
Avoti: 2. sējums