dominēt
dominēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
PiemēriAinavā dominē kalni.
- Ainavā dominē kalni.
- Dominējošais uzskats.
- Dominējoša krāsa gleznā.
- Novelē atbilstoši tēlotajiem notikumiem dominē ass dramatisms.
- Nekur [celtnes projektā] neredzam «aklas» istabas, šaurus koridorus, plīšu un samtu. Dominē stikls, dzelzsbetons, sintētika, vienkāršība.
- Agrīnajos kameransambļu paraugos novērojama vēl liela ansambļu dalībnieku nevienlīdzība: pār citām balsīm dominēja augstākā balss (parasti vijole), kura bija galvenā melodijas atskaņotāja.
Avoti: 2. sējums