Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
domīgs
domīgs -ais; s. -a, -ā
domīgi apst.
1.Tāds, kas pārdomā. Tāds, kas ir aizņemts ar domām.
PiemēriZēns staigāja domīgs un kluss.
  • Zēns staigāja domīgs un kluss.
  • Viņš atspiedās uz lāpstas, nopūtās un kļuva domīgs. Viņš centās kaut ko atcerēties, bet nekādi nevarēja atmiņā atdzīvināt pagātnes miglā ietītās ainas.
  • «Bet man šķitās, jūs būsiet pārdomājusi. Māte saka, jūs visas šīs dienas esot bijusi tāda domīga.»
  • pārn. Vērojam, kā tas [prāmis] slīd pār lēno, domīgo upi.
  • pārn. Domīgas zvaigznes raudzījās uz trim cilvēku bērniem, vakars bija kluss un bezgalīgs kā snaudoša jūra..
1.1.Tāds, kurā izpaužas pārdomas, domas.
PiemēriDomīgs skatiens.
  • Domīgs skatiens.
  • Domīgs smaids.
  • Domīgi atbildēt.
  • Ievas acis kļuvušas pavisam domīgas, tās skata visā mūžā neizstaigājamus ceļus..
  • ..ienāca slaida auguma vīrietis bālu, skumji domīgu seju.
Avoti: 2. sējums