domēne
domēne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.vēst. Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
1.1.Zemes platības, kas bija tieši pakļautas ķeizaram vai karalim.
2.Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves) buržuāziskajās valstīs.
Avoti: 2. sējums