domāt
domāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
PiemēriLoģiski domāt.
1.1.trans. Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
Piemēri..braucējs, izdzirdīs šāvienu, apturēja zirgu un laikam domāja, ko darīt, - braukt uz priekšu vai griezt atpakaļ.
1.2.intrans.
PiemēriDomāt par dzīves mērķi.
1.3.trans. Izziņas darbībā rast (piemēram, atziņu).
PiemēriAina vēro - nē, Ievas pleci netrīs. «Mēs esam stipra cilts,» viņa domā ar klusu smaidu.
2.intrans. Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
PiemēriDomāt par aizvadīto dienu.
3.trans. Likties, šķist. Būt pārliecinātam (par ko).
Piemēri«..domāju, ka jums jau viss nopļauts,» labrītu padevusi, Mirdza kā vīlusies nopūtās.
Stabili vārdu savienojumiJādomā (arī domājams).
3.1.Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
PiemēriViņi bija apmainījušies ar asprātībām un tā neuzzināja, ko viens par otru domā.
3.2.intrans.
PiemēriBet kā prātīgs vīrs viņš ikreiz atkal apdomājās un nekā nedarīja, lai cilvēki domātu par viņu labāk.
3.3.Radīt hipotēzi, pieņēmumu (par ko).
PiemēriStarpsmadzeņu augšējā sieniņā ķirzakām attīstīts parietālais orgāns (paura acs), par kuru domā, ka tas spēj uztvert gaismas kairinājumu.
4.intrans. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
PiemēriDomāt par saviem bērniem.
Stabili vārdu savienojumiDomāt (tikai) par savu ādu.
5.trans. Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
PiemēriSvētku priekšvakaru viņš bija domājis pavadīt viens..
Stabili vārdu savienojumiNav ko domāt. Ne domāt nedomā.
5.1.intrans.
Piemēri«Man gan, zini, būs pagrūti. Ar labo roku tā iznāca, kā nebiju domājis. Bet tagad jau rakstu ar kreiso.»
Stabili vārdu savienojumiDomāts darīts. Kas to būtu domājis! Ko domā.
Avoti: 2. sējums