Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
domāt
domāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
PiemēriLoģiski domāt.
  • Loģiski domāt.
  • Lēni domāt.
  • Tik spraigi un ātri viņa [ārste] laikam gan nekad vēl nav domājusi. Viss, ko saskata acs, katrs auds, katra cīpsliņa, katrs asinsvads sasaucas ar priekšstatiem par organisma uzbūvi un darbību, visniecīgākā slimības pazīme iedarbina analīzes mehānismu un gribu.
  • ..tikko vajadzēja sasprindzināti domāt, gribējās kustēties. Tad, kā viņš pats apgalvoja, smadzenes labāk strādājot.
  • Rakstnieks un režisors tiecas panākt, lai skatītājs izrādes gaitā ne tikai sekotu līdzi darbībai,.. bet arī domātu..
  • Zigurds jau agri sāka patstāvīgi domāt un meklēja atbildes uz daudziem jautājumiem, kas ik dienas saviļņoja viņa mazo bērna sirdi.
1.1.trans. Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
Piemēri..braucējs, izdzirdīs šāvienu, apturēja zirgu un laikam domāja, ko darīt, - braukt uz priekšu vai griezt atpakaļ.
  • ..braucējs, izdzirdīs šāvienu, apturēja zirgu un laikam domāja, ko darīt, - braukt uz priekšu vai griezt atpakaļ.
  • Abi gājēji bija katrs sevī iegrimuši un domāja katrs savu domu..
1.2.intrans.
PiemēriDomāt par dzīves mērķi.
  • Domāt par dzīves mērķi.
  • Priecājās un domāja par to, kad viņš īsti bijis laimīgāks..
1.3.trans. Izziņas darbībā rast (piemēram, atziņu).
PiemēriAina vēro - nē, Ievas pleci netrīs. «Mēs esam stipra cilts,» viņa domā ar klusu smaidu.
  • Aina vēro - nē, Ievas pleci netrīs. «Mēs esam stipra cilts,» viņa domā ar klusu smaidu.
  • ..[māte] domāja, cik labi bij toreiz, kad Ansis, pārnācis vakarā, nolieca galvu viņai klēpī un izsūdzēja savas bēdas.
2.intrans. Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
PiemēriDomāt par aizvadīto dienu.
  • Domāt par aizvadīto dienu.
  • Domāt par redzētajiem cilvēkiem.
  • Domāt par tikšanos ar draugiem.
  • Domāt par nākotni.
  • Droši vien arī viņš patlaban domā par savu tēvu vai māti, varbūt arī par meiteni, kas palikusi dzimtajā krastā.
  • Tu šodien atkal pamodināji atmiņā manu pagātni, un es to vairs nevaru ne aizdzīt, ne noslēpt. Jādomā un jādomā par to.
  • Par šo atgriešanos [dzimtenē] Jānis Bruzils bija domājis gadiem cietumos un trimdā... viņš to [dzimteni] bija iztēlojis sev pārāk jauku.
3.trans. Likties, šķist. Būt pārliecinātam (par ko).
Piemēri«..domāju, ka jums jau viss nopļauts,» labrītu padevusi, Mirdza kā vīlusies nopūtās.
  • «..domāju, ka jums jau viss nopļauts,» labrītu padevusi, Mirdza kā vīlusies nopūtās.
  • «..domā - viņi [maiņa] rīt atbrauks?» - «Nezinu, Arat. Es to nevaru zināt. Bet viņiem noteikti jāatbrauc.»
  • «..domāju,» viņš atbildēja, «..cilvēki precas tad, kad viņi nevar neprecēties. Un tad viņiem nemaz neizvirzās jautājums - ir vai nav vērts.»
  • Šajās [eliptiskajās zvaigžņu] pasaulēs, jādomā, ir gan daudz putekļu, bet maz gāzu.
  • Putni bija vai nu vanagi, vai pūces. Domājams, ka vanagi, jo saule vēl nebija nogājusi, bet pūces sāk lidināties tikai nokrēslā.
Stabili vārdu savienojumiJādomā (arī domājams).
3.1.Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
PiemēriViņi bija apmainījušies ar asprātībām un tā neuzzināja, ko viens par otru domā.
  • Viņi bija apmainījušies ar asprātībām un tā neuzzināja, ko viens par otru domā.
  • «..tad tu nu domā par Mālniekiem? Vai nāksi uz viņiem par saimnieci?»
  • ..tēvocis visu, ko domāja, pateica skaidri un atklāti.
3.2.intrans.
PiemēriBet kā prātīgs vīrs viņš ikreiz atkal apdomājās un nekā nedarīja, lai cilvēki domātu par viņu labāk.
  • Bet kā prātīgs vīrs viņš ikreiz atkal apdomājās un nekā nedarīja, lai cilvēki domātu par viņu labāk.
  • «..labi, tad rakstīsim divi simti darba dienu,» Ozols pieļāvās. «Trīs simti,» Ezers neatlaidās. «..domā biedri?»
  • «Man liekas, ka jūs esat īsts laimes luteklis,» viņa iebilst.. «..daudzi domā,» Jurģa seja it kā nomācās.
3.3.Radīt hipotēzi, pieņēmumu (par ko).
PiemēriStarpsmadzeņu augšējā sieniņā ķirzakām attīstīts parietālais orgāns (paura acs), par kuru domā, ka tas spēj uztvert gaismas kairinājumu.
  • Starpsmadzeņu augšējā sieniņā ķirzakām attīstīts parietālais orgāns (paura acs), par kuru domā, ka tas spēj uztvert gaismas kairinājumu.
  • Latvijā arheoloģiskajos izrakumos 6.-7. gadsimtā konstatētā akmens krāšņu kraušanas prasme vedina domāt, ka pirtis te bijušas jau ievērojami agrāk, nekā minēts rakstītajos avotos.
4.intrans. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
PiemēriDomāt par saviem bērniem.
  • Domāt par saviem bērniem.
  • Tik viena vienīgā tu esi, māmiņa,.. Tu, mani mīlējot, par sevi nedomā, Un ļauniem rūpestiem par upuri tu krīti.
  • «..tā man.. tas viss [kāzu rīkošana] būs uz pleciem. Tikai par dzērieniem man neesot jādomā.»
Stabili vārdu savienojumiDomāt (tikai) par savu ādu.
5.trans. Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
PiemēriSvētku priekšvakaru viņš bija domājis pavadīt viens..
  • Svētku priekšvakaru viņš bija domājis pavadīt viens..
  • ..Pēteris iedegās dusmās un kategoriski noprasīja brālim, kam viņš domā kaitēt ar savu izturēšanos.
  • Buržuāziskās Latvijas laikos.. raibu raibās partijas.. ne domāt nedomāja pildīt savus skaļos solījumus apmuļķotajiem vēlētājiem.
  • ..nav ko domāt sadzīvot ar Kaspariem, tie augu mūžu vieni raduši..
Stabili vārdu savienojumiNav ko domāt. Ne domāt nedomā.
5.1.intrans.
Piemēri«Man gan, zini, būs pagrūti. Ar labo roku tā iznāca, kā nebiju domājis. Bet tagad jau rakstu ar kreiso.»
  • «Man gan, zini, būs pagrūti. Ar labo roku tā iznāca, kā nebiju domājis. Bet tagad jau rakstu ar kreiso.»
Stabili vārdu savienojumiDomāts darīts. Kas to būtu domājis! Ko domā.
Avoti: 2. sējums