Paplašinātā meklēšana

Meklējam domāt.

Atrasts vārdos (29):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (335):

izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
minstināt Atcerēties, iedomāties.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt prātus (arī galvas) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Salikt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
Mākoņu stūmējs Cilvēks, kas neievēro reālo situāciju. Cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
domātājs Darītājs --> domāt.
Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
Izkustināt smadzenes Daudz, intensīvi domāt.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
apdomāts Divd. --> apdomāt.
domājošs Divd. --> domāt.
domāts Divd. --> domāt.
pārdomāts Divd. --> pārdomāt.
sadomāts Divd. --> sadomāt.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
prātot Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iedabāt Iedomāt.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
ieprātoties Iedomāties (4).
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
Stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
Ņemt galvā (arī prātā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
Ņemt prātā (arī galvā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
atcerēties Iedomāties.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
Izlauzīt galvu Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
Izlauzīt galvu Ilgāku laiku, daudz domāt, gudrot.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot. Izdomāties.
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt.
izprātot Izdomāt (1).
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
atrast Izdomāt.
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
mītisks Izdomāts, nereāls.
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo). Piedomāt (2).
darīt Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
līkne Lokveida ceļš, ceļa posms. Iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams. Arī aplam.
Aizmirst sevi Nedomāt, nerūpēties par sevi.
Tumšās krāsās Negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
ieplānot Nodomāt, iecerēt.
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
neapdomāts Nol. divd. --> apdomāt.
neiedomājams Nol. divd. --> iedomāt.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
ieņemties Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemt (ies) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemties (arī ieņemt) galvā (arī prātā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Ieņemt(ies) prātā (arī galvā) Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
Pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu Padomāt, pagudrot.
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
Pakustināt smadzenes Padomāt.
Pakustināt smadzenes Padomāt.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)jaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Sajaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
atminēties Parādīt uzmanību, gādību. Pieminēt. Atcerēties. Iedomāties.
pārlikt Pārdomāt (1).
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
Pārlikt prātā Pārdomāt, apdomāt.
Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
apsvērt Pārdomāt, paredzot un novērtējot (ko).
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
Atrauties nodomam (par ko), arī atraut domas (no kā) Pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko).
piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pameģināšanas).
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
raudzīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
skatīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
Pielikt (ko) no sevis Pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko). Iedomāties (2).
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
Nākt uz domām Rast atziņu, secinājumu. Iedomāties.
referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
apsvērums Rezultāts --> apsvērt. Pārdomāts slēdziens, kas radies paredzot, novērtējot.
izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
lietot Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pār domāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot (1).
lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
Nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
Nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim. Rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no prāta (arī no galvas) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
saprātoties Sadomāties (1).
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Saki, ko gribi Saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
Domāts - darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Domāts darīts Saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Tukša galva Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Grozīt (biežāk lauzīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos). Pārdomāt.
Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
Izsūkt (arī izzīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Izzīst (arī izsūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
(Iz)zīst (retāk (iz) sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Sūkt (arī zīst) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Zīst (arī sūkt) no pirksta Stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml., kļūdīties.
līnija Šķietama, iedomāta robeža.
ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
domājošs Tāds, kam ir spēja domāt.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpīgs, lielīgs.
reāls Tāds, kas eksistē īstenībā. Tāds, kas nav izdomāts. Patiess, īstens.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju). Arī šablonisks.
neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
īsts Tāds, kas nav iedomāts, šķietams, nav attēls, modelis, bet pastāv īstenībā. Reāls.
nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas. Tāds, kas ātri aizraujas.
apdomāts Tāds, ko dara ar apdomu, pārdomāti.
pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
nopietns Tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums. Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs.
leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus. Izdomāts, īstenībā neesošs.
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
bibliotēka Telpa (vai telpas), kas domātas grāmatu glabāšanai.
(Ie)nākt galvā (arī prātā) Tikt iedomātam, atminētam.
Ienākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
Nākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
(Ie)nākt prātā (arī galvā) Tikt iedomātam, atminētam.
Izšauties caur galvu (arī smadzenēm), arī izšauties cauri galvai (arī smadzenēm) Tikt pēkšņi iedomātam.
(Iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) Tikt pēkšņi iedomātam.
Šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) Tikt pēkšņi iedomātam.
atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās). Tikt izdomātam, izgudrotam.
uzdomāties Uzdomāt (1).
uzdomāties Uzdomāt (3).
uzprātot Uzdomāt.
trāpīt Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
rīkoties Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
elipse Viena vai vairāku izteikuma elementu izlaidums, kurus var viegli iedomāties pēc konteksta vai situācijas.
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
pārdomātība Vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sadomātība Vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
nopamatot Vispusīgi, pārdomāti pamatot.

domāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

domāt

MLVV

domāt

MEV

duõmât