stādīties
stādīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti.; savienojumā ar «priekšā».
1.Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
Piemēri«Nils Jensens,» stādīdamies priekšā, locis nosauca savu vārdu.
- «Nils Jensens,» stādīdamies priekšā, locis nosauca savu vārdu.
- «Atļaujiet stādīties priekšā,» jauneklis mēģināja runāt ar pašcieņu, «Rujs Molberdjē.»
- Riters: Man tas gods jums priekšā stādīties, cienījamā jaunkundze. Mans vārds Riters..
2.trans.; sar. Iedomāties, iztēloties (ko).
PiemēriBez improvizējoša rotaļelementa, rotaļprieka, spēles grūti stādīties priekšā šodienas latviešu, dzeju..
- Bez improvizējoša rotaļelementa, rotaļprieka, spēles grūti stādīties priekšā šodienas latviešu, dzeju..
- Kā mēs stādāmies priekšā savas dzīves pēdējos brīžus? Cik domājam par tiem?
- Katru dienu vairākas operācijas. Galvenokārt satiksmes traumas. Tu pat nevari stādīties priekšā, cik cilvēki ir neuzmanīgi!
2.1.intrans. Atainoties atmiņā.
PiemēriVisu ziemu man Seskiņš un ceļa racēji neizgāja no prāta. Bieži man tas viss stādījās acu priekšā un katru reisa tad piesarku.
- Visu ziemu man Seskiņš un ceļa racēji neizgāja no prāta. Bieži man tas viss stādījās acu priekšā un katru reisa tad piesarku.
Avoti: 7-2. sējums