Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
panaceja
panaceja -as, s.
1.Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
PiemēriTālā pagātnē alķīmiķi sapņoja atklāt panaceju - brīnumainu līdzekli, kas izārstētu no visām slimībām.
  • Tālā pagātnē alķīmiķi sapņoja atklāt panaceju - brīnumainu līdzekli, kas izārstētu no visām slimībām.
  • ..nav iespējams atklāt vai izveidot panaceju - brīnumzāles, kuras palīdzētu visiem slimniekiem visās slimībās.
  • Psihoterapija nav panaceja pret visām slimībām!
1.1.pārn. Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
PiemēriDiplomāti [Rietumos].. pasludinājuši Eiropas glābšanas panaceju..
  • Diplomāti [Rietumos].. pasludinājuši Eiropas glābšanas panaceju..
Avoti: 6-1. sējums