atjēgties
atjēgties -jēdzos, jēdzies, -jēdzas, pag. -jēdzos; refl.
1.Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
PiemēriViņš atjēdzās tikai ārā, saulē un biezā ļaužu drūzmā. Viņa domas sāka atkal darboties noteikti.
1.1.Atgūt samaņu.
Piemēri..[skolotājs] juta spēju nespēku, tīkami vēsu. Tumstošām acīm aiztaustījās līdz krēslam, smagi atkrita tajā. Sēdēja ilgi, kamēr drusku atjēdzās, laimīgs, ka izbēdzis no ģīboņa.
2.Pēkšņi saprast, aptvert. Attapties.
PiemēriLabu brīdi tā nevarēja atjēgties, kur grāmatas palikušas. Bet tad ieraudzīja uz grīdas.. samīto dzejoļu krājumu un saprata visu.
Avoti: 1. sējums