atjaust
atjaust -jaušu, -jaut, -jauš, pag. -jautu, arī -jaušu, -jaud, -jauž, pag. -jaudu; trans.
1.Apzināties, atskārst, aptvert.
PiemēriAtjaust patiesību.
- Atjaust patiesību.
- Pat lepnums Annai paplauka, atjaušot, cik liela, nobriedusi un gudra Marta izaugusi..
- Šīs spilgtās izrādes daudz ko agrāk nezinātu pastāstīja par kaimiņu tautu pagātni, lika atjaust viņu mākslas bagātības un līdz ar to rosināja iepazīties ar tām tuvāk.
- Vairāk nedēļu no vietas nogulēju bez samaņas, neatjauzdams, ne kur esmu, ne kas ap mani notiek.
1.1.Sajust.
PiemēriNegribēdams, lēnām Srāders sāka atcerēties visu vakardien un naktī pārdzīvoto. Atjauda trīs asos pātagas cirtienus un saviebās kā aiz zobu sāpēm.
- Negribēdams, lēnām Srāders sāka atcerēties visu vakardien un naktī pārdzīvoto. Atjauda trīs asos pātagas cirtienus un saviebās kā aiz zobu sāpēm.
- Pusmiegā, pusnomodā atjaušu, ka man kaut kas uzkrīt uz sejas un sakustas.
Avoti: 1. sējums