atjēgties
atjēgties -jēdzos, jēdzies, -jēdzas, pag. -jēdzos; refl.
1.Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
PiemēriViņš atjēdzās tikai ārā, saulē un biezā ļaužu drūzmā. Viņa domas sāka atkal darboties noteikti.
- Viņš atjēdzās tikai ārā, saulē un biezā ļaužu drūzmā. Viņa domas sāka atkal darboties noteikti.
- Rita tā samulsa, ka pavisam nespēja atjēgties.
- Kā apmāts Pēteris Lagzda aizskrēja no ārsta [pēc meitas nāves], pats nezinādams, kurp. Atjēdzās tikai tagad, kad.. kuplie bērzi liecās pār viņu kā lielās skumjās.
1.1.Atgūt samaņu.
Piemēri..[skolotājs] juta spēju nespēku, tīkami vēsu. Tumstošām acīm aiztaustījās līdz krēslam, smagi atkrita tajā. Sēdēja ilgi, kamēr drusku atjēdzās, laimīgs, ka izbēdzis no ģīboņa.
- ..[skolotājs] juta spēju nespēku, tīkami vēsu. Tumstošām acīm aiztaustījās līdz krēslam, smagi atkrita tajā. Sēdēja ilgi, kamēr drusku atjēdzās, laimīgs, ka izbēdzis no ģīboņa.
- Es nokritu zālē... viss apkārt man ietinas miglā. Kad atjēdzos, māte sēž man blakus..
2.Pēkšņi saprast, aptvert. Attapties.
PiemēriLabu brīdi tā nevarēja atjēgties, kur grāmatas palikušas. Bet tad ieraudzīja uz grīdas.. samīto dzejoļu krājumu un saprata visu.
- Labu brīdi tā nevarēja atjēgties, kur grāmatas palikušas. Bet tad ieraudzīja uz grīdas.. samīto dzejoļu krājumu un saprata visu.
- Otrā rīta pamodies, Augusts labu brīdi nevarēja atjēgties, kur viņš atrodas. Tikai pamazām domas sāka noskaidroties, un viņš atminējās, ka atrodas tālu no savas zemes..
Avoti: 1. sējums