atjautība
atjautība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzcila atjautība.
2.parasti dsk. Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
Piemēri..[ļaudis] sasaucās, bārstīja jokus un atjautības..
Avoti: 1. sējums