atjautība
atjautība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzcila atjautība.
- Izcila atjautība.
- Izgudrotāja atjatība.
- Pilota atjautība.
- Kaut cik ievērojams notikums.., kas prasīja izdomu un atjautību, nebija iedomājams bez Zilberga vistiešākās līdzdalības.
- Šai rotaļai seko visdažādākās atjautības spēles un uzdevumi. Pionieriem jābūt veikliem un asprātīgiem.
2.parasti dsk. Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
Piemēri..[ļaudis] sasaucās, bārstīja jokus un atjautības..
- ..[ļaudis] sasaucās, bārstīja jokus un atjautības..
- Gundegu.. jundīja tāds kā ķircināšanas prieks. Nereti viņa izaicināja Aldi spēkoties atjautībām.
Avoti: 1. sējums