nolūks
nolūks -a, v.
1.Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
PiemēriLabs nolūks.
- Labs nolūks.
- Ļauns nolūks.
- Savtīgs nolūks.
- Ar nolūku runāt klusi.
- Slēpt savus īstos nolūkus.
- Dzert zāļu tēju profilaktiskos nolūkos.
- Krāt naudu noteiktam nolūkam.
- «Ā, tu gribi savu pļavu uzlabot... Teicams nolūks, tam jau sen vajadzēja notikt...»
- Marta: Jā, es nāku pie jums. - Laima: Aiz draudzīga nolūka jūs to vis nedarāt.
- Svarīgi noskaidrot, kā autors mēdz izlietot zināmus valodas elementus atbilstoši noteiktam idejiski mākslinieciskam nolūkam.
1.1.ģen.: nolūka, adj. nozīmē; val. Tāds, kura nozīmē ir ietverts šāda rezultāta nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
PiemēriNolūka datīvs.
- Nolūka datīvs.
- Nolūka lokatīvs.
- Nolūka apstāklis.
- Nolūka saiklis.
Avoti: 5. sējums