Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārsteidzība
-as, s.; parasti vsk.
Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
PiemēriZobus sakodis, viņš pārvarēja sevī dusmu uzvirmojumu, neļaudams pārsteidzībai virzīt savu rīcību, jo katra neapdomība var kļūt neglābjami liktenīga..
Avoti: