pārsteigt
pārsteigt -steidzu, -steidz, -steidz, pag. -steidzu; trans.
1.Pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu.
PiemēriPārsteigt draugu ar dāvanu.
2.Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
PiemēriAudzinātājs pārsteidz pustumšā gaiteņa stūrī divus audzēkņus, kas ar dūrēm apstrādā trešo.
3.Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
Piemēri..notiek sīva kauja ar vācu komandantūras kareivjiem, kurus partizāniem nav izdevies pārsteigt..
3.1.Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
PiemēriĻaudis viņu brīdināja, lai tālāk nedodoties viena, jo ceļiniekus pārsteidzot nežēlīgu laupītāju banda..
3.2.Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) — piemēram, par skaņu.
PiemēriŠajā vientuļajā vietā cilvēka balss šoferi tik ļoti pārsteidza, ka, strauji apgriežoties, viņš uz kādas koka saknes tikko nepakrita.
4.parasti 3. pers. Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) — par parādībām dabā.
PiemēriUz mājām atgriežoties, stiprs lietus mani pārsteidza, tā ka gribot negribot bija patversme jāmeklē kādā krogu.
4.1.Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriKarš viņu kopā ar sievu Aniju pārsteidza Ļeņingradā, uz kurieni viņi bija devušies, lai aplūkotu slavenos šķitu zelta izstrādājumus.
Stabili vārdu savienojumiNāve pārsteidz (kādu).
Avoti: 6-1. sējums