Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārsteidzīgs
pārsteidzīgs -ais; s. -a, -ā
pārsteidzīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
PiemēriPārsteidzīgs rīkojums.
1.1.Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
PiemēriNē, šis Mikus nebija slikts cilvēks, tikai jauns un tāpēc pārsteidzīgs. Apdomība cilvēkam nāk līdz ar gadiem.
Avoti: 6-1. sējums