trakums
trakums -a, v.; sar.
1.Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
PiemēriIlgi aizturētais naida trakums prasīja piepildījuma, aktīva fiziska atraisījuma.
2.Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
PiemēriMāte: Kas tur nu daudz ko redzēt? Iet [Krustiņam] kā daždien jaunības trakumā... Lai jel papriecājas.. Kad pienāks laiks, aprims bez visas rāšanās.
3.Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
Piemēri..«Paļaušu vēl rokām vaļu, izstrādāšu kādu trakumu, pārkaitināšu viņu tā, ka nekas vairs nebūs glābjams..»
4.parasti vsk. Vispārināta īpašība → traks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..straujais virsleitnants atjēdzies slauka sviedrus no pieres.. un acīs tam vēl liesmo kaujas trakuma guns.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku).
Avoti: 7-2. sējums