Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neprātība
neprātība -as, s.
1.Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
PiemēriProtams, bija tīrā neprātība ziemas laikā doties kājām tik garā ceļā..
  • Protams, bija tīrā neprātība ziemas laikā doties kājām tik garā ceļā..
  • Lipsts: Vai tad viņš nau [nav] gribējis mums taisni raušus atraut mūsu mantu? - Bierns: Un dot tam muļķītim! Vai tā nu, sāk, nau neprātība..
  • «Vai jūs dzirdat, kā viņa [skulptūra] skan?» Viņa skatās un loka galvu, it kā apstiprinādama. Ko lai sacītu uz tādām neprātībām? Viņas labsirdīgajās acīs redzamas bažas un nemiers.
2.Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
Piemēri«..daba man mierīga, bez kādām neprātībām ...»
  • «..daba man mierīga, bez kādām neprātībām ...»
Avoti: 5. sējums