apņemties
apņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņēmos; refl.
1.Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
PiemēriIzpildīt to, ko apņēmies.
- Izpildīt to, ko apņēmies.
- Līdz malām piesmelto krūzi apņēmās nest Tedžus..
- Tomātu konservu cehu bijām apņēmušies pabeigt vēlēšanu dienā.
- Bērni apņēmās vākt pelnus.
1.1.Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
PiemēriUn Kārlis arī klusībā apņēmās - labi, es atkal palikšu pie sava. Redzēsim, kas uzveiks.
- Un Kārlis arī klusībā apņēmās - labi, es atkal palikšu pie sava. Redzēsim, kas uzveiks.
- Lai kā Agnese apņēmās neuztraukties, nemiera ogle sirdī gruzdēja un viesa smagas bažas.
- To sacījis, vilks aizgāja, sevī apņēmies nekad ar cilvēku vairs cīņā neiet.
2.trans.; sar. Apņemt sev (ko apkārt).
Piemēri..Sausene apņēmās lielo lakatu un virzījās uz durvīm.
- ..Sausene apņēmās lielo lakatu un virzījās uz durvīm.
Avoti: 1. sējums