iedomāt
iedomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
PiemēriViņa iedomāja māti un mātesmāsu, kurām ar veikalu negāja labi.
1.1.intrans.
PiemēriKad es par Tevi iedomāju, Ap mani ziedos saplaukst viss, Kaut ārā kupenas ap māju.
1.2.Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
PiemēriOsis ienāca labprāt, redzami apmierināts, ka arī viņu iedomājuši, bez liekiem aicinājumiem piesēda Upīšu Mārtiņam blakus.
2.Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko). Iedomāties (1).
PiemēriBet, kad iedomāju rītdienu, man paliek uzreiz priecīgi krūtīs. Rīt būs pavasara saule, silta, karsta; viņa kāps, un cīruļi dziedās..
3.Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml. Iedomāties (4).
PiemēriPirmo reizi Juris Kalnietis tā īsti iedomāja, cik smalks un sarežģīts ir cilvēks..
3.1.Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
Piemēri«Bet nu labi gan, ka iedomājāt atbraukt. Āboli gatavi, nav, kas ēd..»
Avoti: 3. sējums