iedot
iedot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu.
1.trans. Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
PiemēriIedotbērnam ābolu.
Stabili vārdu savienojumiIedot roku.
1.1.Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
PiemēriIedot zīdainim tumi.
Stabili vārdu savienojumiIedot bērnam krūti.
1.2.sar. Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
PiemēriIedot savu telefona numuru.
2.trans.; sar. Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
Piemēri«Tavu tēvu es pazīstu vēl no tā laika, kad viņš te bija priekšsēdētājs. Toreiz mums labu zemi iedeva.»
2.1.Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.).
PiemēriIedot brīvdienas.
2.2.vienk. Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
Piemēri«Man, zin [zini], pusotra gada par zādzībām iedots, - pati nezinu, kā nosēdēšu.»
3.trans. Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri«Ja arī būtu bijis vēzis, mēs viņam [slimniekam] iedosim dūšu pusgadam. Un man - kas dos dūšu man?»
Stabili vārdu savienojumiIedot kurvīti (retāk kurvi). Iedot prātu. Iedot pūrā līdz(i). Iedot vārdu (arī nosaukumu).
Avoti: 3. sējums