Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iedrebēties
iedrebēties -drebos, -drebies, -drebas, pag. -drebējos; refl.
1.Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
PiemēriAizturētā niknumā iedrebējās viņa rokas.
  • Aizturētā niknumā iedrebējās viņa rokas.
  • Jēkabam ceļi iedrebējās, un pie kabineta durvīm viņš tikko nepaklupa.
  • «Protams, gribu strādāt uz sava traktora,» Lidijai iedrebējās lūpas. «Tā nemaz nevar mani noņemt...»
  • pārn. Tikko jaušams smaids iedrebas mutes kaktiņos.
Stabili vārdu savienojumiSirds iedrebas (retāk ietrīcas).
1.1.Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
Piemēri..pēkšņi iedrebējās apšu lapas.
  • ..pēkšņi iedrebējās apšu lapas.
  • ..rokā sažņaugtais mēriņš iedrebējās..
  • Pēc tam iekaucas motori, iedrebas viss lidmašīnas ķermenis..
1.2.Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
Piemēri«Eh tu, eh tu, Velnakaul... vai tad citādi varēja būt! ...» Virsnieka balss savādi iedrebējās.
  • «Eh tu, eh tu, Velnakaul... vai tad citādi varēja būt! ...» Virsnieka balss savādi iedrebējās.
  • «Saki taču kaut ko!» Sidorina balss iedrebējās mokās.
  • «Tas jāizdara, kaut mums abiem būtu grūti...» - «Tu... domā?» - «Jā,» Jorens atsaka, un viņa balss mazliet iedrebas.
  • pārn. «Un jūs atļaujat turpināt tādu ļaunprātību vai nevīžību?» Ozols nevarēja ilgāk novaldīt balsi, kurā iedrebējās sašutums.
Avoti: 3. sējums