iedrebēties
iedrebēties -drebos, -drebies, -drebas, pag. -drebējos; refl.
1.Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
PiemēriAizturētā niknumā iedrebējās viņa rokas.
- Aizturētā niknumā iedrebējās viņa rokas.
- Jēkabam ceļi iedrebējās, un pie kabineta durvīm viņš tikko nepaklupa.
- «Protams, gribu strādāt uz sava traktora,» Lidijai iedrebējās lūpas. «Tā nemaz nevar mani noņemt...»
- pārn. Tikko jaušams smaids iedrebas mutes kaktiņos.
Stabili vārdu savienojumiSirds iedrebas (retāk ietrīcas).
- Sirds iedrebas (retāk ietrīcas) idioma — Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
1.1.Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
Piemēri..pēkšņi iedrebējās apšu lapas.
- ..pēkšņi iedrebējās apšu lapas.
- ..rokā sažņaugtais mēriņš iedrebējās..
- Pēc tam iekaucas motori, iedrebas viss lidmašīnas ķermenis..
1.2.Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
Piemēri«Eh tu, eh tu, Velnakaul... vai tad citādi varēja būt! ...» Virsnieka balss savādi iedrebējās.
- «Eh tu, eh tu, Velnakaul... vai tad citādi varēja būt! ...» Virsnieka balss savādi iedrebējās.
- «Saki taču kaut ko!» Sidorina balss iedrebējās mokās.
- «Tas jāizdara, kaut mums abiem būtu grūti...» - «Tu... domā?» - «Jā,» Jorens atsaka, un viņa balss mazliet iedrebas.
- pārn. «Un jūs atļaujat turpināt tādu ļaunprātību vai nevīžību?» Ozols nevarēja ilgāk novaldīt balsi, kurā iedrebējās sašutums.
Avoti: 3. sējums