iedobīte
iedobīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → iedobe.
2.pareti Bedrīte (vaigos, zodā).
PiemēriViņas seja, sārtie vaigi ar iedobītēm, tumšās acis un jo sevišķi pilnīgās lūpas.. izstaroja tādu līksmi, tādu dzīves tīksmi..
- Viņas seja, sārtie vaigi ar iedobītēm, tumšās acis un jo sevišķi pilnīgās lūpas.. izstaroja tādu līksmi, tādu dzīves tīksmi..
- Viņš gulēja sēdus, piespiedis pie krūtīm zodu ar iedobīti vidū.
Avoti: 3. sējums