iedimdēties
iedimdēties parasti 3. pers., -dimdas, pag. -dimdējās; refl.
1.Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dimdēt.
PiemēriPēkšņi iedimdējās zeme. Kāds smagi kāpa zvejas zābakos..
- Pēkšņi iedimdējās zeme. Kāds smagi kāpa zvejas zābakos..
- Iedimdas tilts... tālu pāri Daugavai aizskan spalgs [lokomotīves] svilpiens.
- ..tēvocis.. ķērās pie vesera. Kalvē atkal pašķīda dzirksteles un rakstā iedimdējās lakta.
1.1.Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem). Īsu brīdi dimdēt.
PiemēriRati iedimdējās uz tilta.
- Rati iedimdējās uz tilta.
- ..klusajā ielā iedimdējās zirga pakavi.
2.Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dimdēt.
PiemēriIedimdas ērģeles.
- Iedimdas ērģeles.
- Iedimdējās zvani.
3.Iesākt dimdēt (par skaņām). Īsu brīdi dimdēt.
PiemēriIedimdas maršs.
- Iedimdas maršs.
- Iedimdas aplausi.
- Ārā iedimdējās soļi.
- ..skaļrunī iedimdas flagmaņa aizsmakusi balss.
4.Iesākt dimdēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dimdēt.
PiemēriZāle iedimdas aplausos..
- Zāle iedimdas aplausos..
Avoti: 3. sējums