iedobe
iedobe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
PiemēriIedobe betona grīdā.
- Iedobe betona grīdā.
- Aizmēles iedobe anat.
- Kailajā, izrakņātajā aizpērnajā rudzu laukā bija tikai granātu bedres un mīnu izplēstas iedobes..
- Tur, kur atsevišķi milzīgi ledus blāķi izkusa uz vietas, veidodami zemē iedobes, tagad redzami mazi, ieapaļi ezeriņi.
- Klintis tūlīt pie krasta vertikāli iesniedzas dziļumā. Saskatāmas pat viļņu izskalotās iedobes tajās..
1.1.reti Ieplaka.
Piemēri..rota uzmanīgi sāka nolaisties purva iedoba.
- ..rota uzmanīgi sāka nolaisties purva iedoba.
2.reti Bedrīte (vaigos, zodā).
PiemēriSmaids.. ievelk abos vaigos garenas, jaukas iedobes.
- Smaids.. ievelk abos vaigos garenas, jaukas iedobes.
- Dažurīt gaišmate nezin par ko smējās, un tad varēju apbrīnot viņas vaigu maigās iedobes.
Avoti: 3. sējums