Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iedobe
iedobe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
PiemēriIedobe betona grīdā.
1.1.reti Ieplaka.
Piemēri..rota uzmanīgi sāka nolaisties purva iedoba.
2.reti Bedrīte (vaigos, zodā).
PiemēriSmaids.. ievelk abos vaigos garenas, jaukas iedobes.
Avoti: 3. sējums