ieplaka
ieplaka -as, s.
1.Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
PiemēriJūras dibena ieplakas.
- Jūras dibena ieplakas.
- Ceļš veda lejup uz kādu ieplaku, kuras stāvajās nogāzēs auga biezs egļu mežs.
- Grūti saprast, kāpēc daudzi stepes ciemati vēl pavisam nesen celti zemās ieplakās, palejās pie ezeriem.
- Zem mezozoja un kainozoja pārvalka nogulām Rietumsibīrijas zemienes robežās slēpjas milzīgas ieplakas, kas savu apmēru ziņā pārsniedz Minusinskas un Kuzbasa ieplakas.
Stabili vārdu savienojumiIeplaku ezeri. Ieplaku nogulumi.
- Ieplaku ezeri ģeol. — Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
- Ieplaku nogulumi — ģeol. Nogulumi, kas veidojas ezera dibenā.
2.Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
PiemēriViņš apskata ieplaku celiņa vidū un tad saka, ka tā jānolīdzina, nevar taču ciemiņus.. sagaidīt nesagatavotā sporta laukumā.
- Viņš apskata ieplaku celiņa vidū un tad saka, ka tā jānolīdzina, nevar taču ciemiņus.. sagaidīt nesagatavotā sporta laukumā.
- Var iegūt jebkuru pēdu nospiedumu - sākot ar ieplaku, ko atstājusi automobiļa riepa, līdz mikroskopiskam ieskrāpējumam.
Avoti: 3. sējums