dominante
dominante -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Galvenā, valdošā ideja. Galvenā pazīme.
PiemēriDziļa garīga satura atklāsme un tēla reālais veidols meistara [tēlnieka] darbos palika kā vērtības dominante.
1.1.Galvenā, nozīmīgākā daļa.
PiemēriPret Daugavu vērstās jauno ēku fasādes ietvertu Sarkano strēlnieku laukumu ar pieminekļa dominanti.
2.mūz. Mažora vai minora piektā pakāpe.
2.1.Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
3.fiziol. Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
Avoti: 2. sējums