domīgums
domīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBet acis viņam lielas un skaidras, un no tām tiek visai sejai tāds domīgums.
- Bet acis viņam lielas un skaidras, un no tām tiek visai sejai tāds domīgums.
Avoti: 2. sējums